Katru gadu Latvijā notiek simtiem ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti velosipēdisti un elektroskrejriteņu vadītāji. Daudzi no šiem negadījumiem beidzas ar galvas traumām – savainojumiem, kurus būtu bijis iespējams novērst, ja tiktu lietota ķivere.
Ķivere nav modes aksesuārs vai “obligāts ļaunums” – tā ir drošības elements, kas burtiski var glābt dzīvību.

1. Fakts: ķivere samazina smagu traumu risku vairāk nekā uz pusi

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta datiem, aptuveni 60% galvas traumu mikromobilitātes negadījumos rodas, kad cilvēks nav lietojis ķiveri.
Pētījumi rāda, ka ķivere:

• samazina smagu galvas traumu risku par līdz pat 70%;
• būtiski mazina trieciena spēku kritiena vai sadursmes brīdī;
• pasargā no ilgstošām veselības sekām – smadzeņu satricinājuma, atmiņas traucējumiem un redzes problēmām.

Vienkāršs solis – uzlikt ķiveri – var būt izšķirošs starp vieglu izbīli un neatgriezeniskām sekām.

2. Stāsts no dzīves: Rīgas pusaudze, kuru ķivere pasargāja no smagas traumas

Pagājušajā vasarā 15 gadus veca meitene Rīgā krita no elektroskrejriteņa, kad uz ietves priekšā pēkšņi izskrēja suns. Trieciena brīdī viņa atsitās pret bruģi, taču, pateicoties ķiverei, guva tikai nelielus sasitumus.
Ārsti slimnīcā atzina – bez ķiveres sekas būtu bijušas daudz smagākas. Šis gadījums kļuva par piemēru skolā, kur pēc tam notika īpaša drošības stunda par mikromobilitātes lietošanas noteikumiem.

3. Mīts: “Braucu lēni – man ķivere nav vajadzīga”

Daudzi jaunieši uzskata, ka ķivere nepieciešama tikai ātrbraucējiem vai tiem, kas piedalās sacensībās.
Taču pat kritiens no 10–15 km/h ātruma var izraisīt nopietnu triecienu galvai, īpaši, ja tas notiek uz bruģa vai asfalta.
Galva ir cilvēka trauslākais orgāns – to nevar aizsargāt ar roku vai plecu pēdējā brīdī.
✅ Tāpēc ķivere jālieto vienmēr – pat īsos braucienos uz veikalu vai skolu.

4. Kā pareizi izvēlēties un pielāgot ķiveri

Lai ķivere sniegtu maksimālu aizsardzību, tai jābūt pareiza izmēra un cieši pieguļošai.
Daži padomi:

• ķivere nedrīkst kustēties uz galvas vai krist uz pieres;
• siksniņai jābūt pievilktai tā, lai starp to un zodu var ievietot tikai divus pirkstus;
• pēc kritiena vai redzama bojājuma ķivere jānomaina, pat ja tā šķiet vesela.
  Mūsdienās ķiveres ir pieejamas dažādos dizainos, krāsās un ar ventilācijas atverēm – tās var būt gan drošas, gan stilīgas.

5. Vecāku piemērs – labākais skolotājs

Bērni mācās no pieaugušajiem. Ja vecāki brauc ar velosipēdu vai skrejriteni bez ķiveres, bērni to uztver kā normu.
Tāpēc svarīgi rādīt piemēru – uzlikt ķiveri katru reizi, kad dodies ceļā.
Kopīga braukšana ar bērnu un sarunas par drošību veido ieradumu, kas saglabāsies arī pieaugot.

6. Fakts: ķivere ir obligāta bērniem līdz 16 gadu vecumam

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem, Latvijā bērniem līdz 16 gadu vecumam ķivere ir obligāta, pārvietojoties ar velosipēdu vai elektroskrejriteni.
Tomēr arī pieaugušajiem ieteicams to lietot – drošība nav atkarīga no vecuma, bet no atbildīgas attieksmes.

7. Sabiedrības piemēri un iniciatīvas

Kampaņa “Laid kā lielais!”, kurā piedalās tēls Asvalters, uzsver ķiveres lietošanas nozīmi un iedrošina jauniešus būt atbildīgiem satiksmē.
Skolās, jauniešu centros un pašvaldībās arvien biežāk tiek rīkoti drošības pasākumi, kuros bērni var praktiski izmēģināt ķiveres, piedalīties viktorīnās un saprast, kāpēc šī mazā lieta ir tik nozīmīga.

Secinājums

Ķivere ir neliels, bet būtisks drošības elements, kas var izšķirt starp nelielu sasitumu un smagu traumu.
Tā simbolizē ne tikai rūpes par sevi, bet arī cieņu pret vecākiem, draugiem un citiem satiksmes dalībniekiem.
Dzīvība ir viena – un tā ir daudz vērtīgāka par jebkuru stilu vai ērtību.
Tāpēc uzliec ķiveri katru reizi, kad brauc!